Lāzertaga izcelšanās un vēsture

By 01.03.2017. October 21st, 2019 Lāzertaga klačas
laser tag vēsture

Vārds lāzertags (angliski – laser tag) mums pazīstams, vismaz daļai no mums, ir visnotaļ sen, tomēr patiesībā tā pirmsākumi ir meklējami vēl senākā pagātnē. Līdzīgi kā daudzos citos tehnoloģiskos izgudrojumos, piemēram, internetam un mobilajiem telefoniem, arī šeit savu pirkstu ir pielikusi militāra vajadzība. Kā un kāpēc tad īsti radās šis izklaides un sporta veids, un kā tas ir mainījies, ejot laikam? Atbildes uz šiem jautājumiem atradīsi šajā tekstā.

Tālo septiņdesmito gadu beigās tika likti pamati tam, ko mēs šodien pazīstam kā MILES (multiple integrated laser engagement system) sistēmu. Tā ir īpaša lāzeru sistēma, ko izstrādāja ASV militārie spēki, lai savos treniņos varētu imitēt reāla attāluma šāvienus, nenodarot miesas bojājumus. Šī sistēma sastāvēja no īpašas lāzera iekārtas, kas tiek stiprināta pie ieroča, un uztvērēju sensoru vestes. Šāviena attālums no šādas lāzera iekārtas bija mērāms vairākos simtos metru, un ja trāpījumu uztvēra pretinieka vestes sensors, sašautais saņēma vieglu elektrošoku.

Kopš šīs militārās lāzeru sistēmas izgudrošanas brīža ir pagājis teju pusgadsimts, taču tā joprojām tiek aktīvi lietota gan ASV, gan arī daudzu citu valstu militārajos spēkos. Šī lāzeru sistēma treniņnolūkos tiek izmantota arī Latvijas armijā.

Lāzertags kā izklaide civiliedzīvotājiem.

Pagāja teju desmit gadi kopš MILES sistēmas izgudrošanas, kad to savām vajadzībām adaptēja arī civiliedzīvotāji. Tika radīta spēle Laser Tag, kurā izmantoja futūristiska paskata vestes, kas ar vadiem bija savienotas ar ne mazāk futūristiska paskata ieročiem. Spēlē izmantotais ekipējums bija smags un neparocīgs. Ieroču raidītie lāzera stari bija spilgti un spēcīgi, tāpēc spēlē bija jāizvairās no to raidīšanas pretinieku acīs. Uzdevums bija trāpīt pa vestes sensoriem. Vestes lāzera starus fiksēja arī tad, ja trāpījums nebija tiešs, bet tikai aptuvens. Laser Tag tika spēlēts speciāli izveidotās, tumšās telpās, ko dēvē par arēnām. Tajās tika izveidota īpaša atmosfēra, un arī lāzera starus varēja izteikti saskatīt. No malas tas noteikti atgādināja Zvaigžņu karus, taču cilvēki bija sajūsmā. Pirmā lāzertaga spēle notika 1984. gadā.

Šī spēle salīdzinoši ātri ieguva popularitāti. Sākumā ASV, vēlāk arī daudzviet citur pasaulē tika atvērtas arēnas. Divtūkstošo gadu sākumā ASV norisinājās arī pirmais lāzertaga pasaules čempionāts. Tajā kopumā piedalījās divpadsmit komandas, tostarp no Somijas, Zviedrijas, Kanādas un Amerikas Savienotajām Valstīm.

Tālais ceļš līdz mūsdienu spēles formātam.

Zvaigžņu kariem līdzīgais spēles formāts saglabājās ļoti ilgu laika periodu, līdz tikai pēdējo gadu laikā ir pieliktas pūles, lai to padarītu reālistisku. Šobrīd ir pieejami lāzertaga ieroči, kas uz matu līdzinās reālajiem – gan pēc izskata, gan svara, vien ar atšķirību, ka lāzeru sistēma tajos ir iemontēta iekšpusē. Vadi ir zuduši, un tos ir aizstājusi Bluetooth bezvadu tehnoloģija. Smago uztvērēju vestu vietā ir salīdzinoši vieglākas vestes, kuru sensori daudz precīzāk uztver lāzera staru. Pats lāzera stars ar aci vairs nav saskatāms, un precīzi raidāms ir pat 250 metru attālumā. Šeit ir svarīgi piebilst, ka šo spēli var uzlūkot gan caur izklaides, gan sportisko, gan arī taktisko prizmu. Sportiskie un izklaides formāti sevī ietver vieglus un parocīgus ieročus, kas izskatās reāli, taču ir izgatavoti no plastmasas. Ar tādiem ērti spēlēt var pat bērni. Staru uztvērēji nav kā vestes, drīzāk galvas apsēji ar sensoriem. Elektrošoka vietā jūtama ir vien vibrācija. Protams, tiem, kas vēlas reālistiskas sajūtas, ir pieejamas vestes ar elektrošoku un ieroču replikas. Interesanti, kā tas attīstīsies tālāk…